Saule ir Zemes galvenais enerģijas avots un ikviens no mums ir pakļauts tās iedarbībai. Tā mums sniedz gaismu, siltumu un iedegumu, taču saule izstaro arī ultravioleto starojumu (turpmāk tekstā – “UV”), kas ir nopietns riska faktors dažādiem ādas bojājumiem. UV starojumu mēs saņemam visu cauru gadu. Jā, arī ziemā, taču visaktīvākais starojums ir vasaras periodā, kad saule silda visaktīvāk.
Pavisam, pavisam neliels UV starojums sniedz pozitīvu ietekmi uz ādu, jo no šiem stariem mūsu organismā izstrādājas D vitamīns, kas ir tik ļoti svarīgs mūsu ādas veselībai. Taču, lielākā daļa cilvēku uzturas saulē pārlieku ilgi, tātad arī saņem pārāk daudz UV starojumu, un pārlieku liels UV starojums ietekmē ādu šādā, negatīvā veidā:
- aktivizē vēža šūnas
- tas bojā ādas šūnas
- izraisa saules apdegumus
- priekšlaicīga novecošanās, grumbas, pigmenta plankumu veidošanās, kārpveida izaugumi uz ādas
Taču, UV starojums visu laiku nav vienmērīgs, tas mērās indeksos līdz 11+. Ja indekss ir 1-2, tad var droši uzturēties ārā, ja indekss ir 3-7, tad saules staros nav ieteicams uzturēties, ja indekss ir 8-11+, tad saule ir visbīstamākā, tajā nav ieteicams uzturēties un jāņem vērā, ka šis starojums ir īpaši indīgs.
Katrā valstī ir noteikta vieta/-s jeb novērojumu stacija/-s, kur tiek veikti UV radiācijas mērījumi. Latvijā ir viena stacija un tā atrodas Rucavā. UV radiācijas mērījumus no šīs stacijas varam apskatīt ik dienu Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centra mājaslapā. Turp iespējams apskatīt ne tikai šīs dienas mērījumus, bet arī UV radiācijas indeksa prognozes, kas var palīdzēt, lai ieplānotu dienas, kad baudīt saules peldes vai jebkuras citas aktivitātes, kas paredzētas ārpus mājām. UV starojuma radiācijas mērījumus var apskatīt arī citāsmājaslapās un telefona laika prognozēs, taču šī būs vietne, kura radiācijas indeksu parādīs visprecīzāk.
Pēc būtības tad, kad UV starojuma indekss pārsniedz 2, tad cilvēkam nav vēlams atrasties tiešos saules staros un pietiek vien ar divām reizēm nedēļā, atsedzot seju un rokas, uzklājot aizsargkrēmu, lai uzņemtu UV starojuma labās īpašības. Pārējo laiku ieteicams lietot krēmu, kurā ir SPF filtrs, nēsāt cepuri un elpojošu apģērbu, kas nosedz ķermeni un neļauj tam piekļūt saules stariem.
Krēmi, kuru sastāvā ir SPF jeb sun protection factor, kas pazīstams arī kā saules aizsardzības faktors, ir jālieto visu cauru gadu, jā, 365 dienas gadā. Ņemot vērā UV starojuma indeksu, kas ir īpaši augsts vasaras laikā, noteikti jāizvērtē SPF krēma stiprumu. Krēma stiprumu var noteikti, ņemot vērā tos ciparus, kas atrodas pēc burtu kombinācijas SPF. Viss ir ļoti vienkārši – palielinoties SPF stiprumam, palielinās arī aizsardzība pret saules apdegumiem. Piemēram, SPF 30 būs uz pusi spēcīgāks kā SPF 15, tādēļ, pirms krēma iegādes un lietošanas, rūpīgi jāizvērtē laikapstākļi un savas ādas tips, lai noteiktu ar kādu SPF krēma stiprumu un veidu aizsargāties no saules.
Mūsu platuma grādiem ir raksturīgs gaišs ādas tonis, kas nozīmē, ka varam daudz vieglāk gūt saules apdegumus kā cilvēkiem ar tumšu ādu. Ikdienā ieteicams lietot krēmu, kurā SPF stiprums ir vismaz 30.
Kā izvēlēties saules aizsargkrēmu, ņemot vērā ādas tipu?
- Sausa āda – nepieciešams SPF krēms ar mitrinošu efektu, kurš ir bagātināts ar mitrinošām sastāvdaļām, piemēram, glicerīnu, hialuronskābi, keramīdiem utml.
- Taukaina āda – vēlams izvēlēties krēmu, kurš ir uz ūdens bāzes. Ja krēma sastavā ir zaļā tēja, tējas koka eļļa vai niacinmīds, tad krēms var palīdzēt kontrolēt ādas taukainību.
- Normāla āda – cilvēkiem ar šādu ādas tipu būtībā derēs jebkurš sauļošanās līdzeklis.
- Jutīga āda – šim ādas tipam ieteicams izvairīties no krēmiem, kuru sastāvā ir alkohols, smaržvielas, oksibenzons, salicilāti, kanēļskābe utml.
Krēmi ar SPF filtru ir ļoti dažādi, var atrast piemērotus gan visam ķermenim, gan tikai sejai. Ja lietojat sejas krēmu, kura sastāvā nav SPF, tad varat krēmu ar SPF aizsardzību lietot zem sava iemīļotā krēma.